Zobu plombēšana - Vai tas ir vienīgais ko dara zobārsts?

Procedūru klāsts, kuras veic zobārsts, ir diezgan plašs. Viens no populārākajiem pakalpojumiem, kuru izmanto daudzi pacienti, ir plombēšana jeb zoba cietu audu defektu aizpildīšana, izmantojot plombu – ātri cietējošu vielu. Ar tās palīdzību tiek atjaunota zoba anatomiskā forma, kā zobs tiek pasargāts no dažādu ārējo kairinātāju iedarbības (skābs, salds, karsts, auksts utt.), toksīniem un baktērijām.

Plombēšanas procedūras sākumā zobā tiek veidots dobums, kurā tiks ievietota plomba. Pēc tam šo vietu iztīra, izsusina, kā arī pārbauda un, visbeidzot, tajā tiek ievietota izolējošā kārta, kas pasargā zoba mīkstos audus jeb pulpu no termiskiem kairinājumiem un plombējamā materiālā esošajām ķīmiskajām vielām. Pēc tam tiek ievietota pastāvīgā plomba. Kad tā sacietējusi, notiek slīpēšana, lai pielāgotu formu zobam. Tas, cik ilgi kalpo plomba, atkarīgs no daudziem faktoriem – mutes higiēnas, plombas materiāla, kariesa dobuma formas, kā arī atrašanās vietas. Jāņem vērā tas, ka dziļi attīstījušos kariesu ārstēt būs grūtāk, kā arī sāpīgāk, jo nāksies izņemt bojātos zoba audus, turklāt zobārstam jāraugās, lai netiktu atvērta vai sabojāta pulpa. Pēc tam šajā vietā tiek ievietotas zāles, un dobums tiek aizpildīts ar papildu plombu.

Dažkārt, kad kariess ir attīstījies ļoti dziļi, un pulpā jau radušās izmaiņas, pacients tik un tā var nejust sāpes. Ja šāds, ar kariesu slims zobs tiek saplombēts, pēc kāda laika var attīstīties slimība – pulpīts, un tad cilvēks var sajust sāpes. Taču dažkārt, kad pulpa zem dziļajām plombām pamazām atmirusi, sāpes var tā arī neparādīties. Tikai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā iespējams atklāt, vai zoba saknes galā ir attīstījies hroniskais periodontīts. Lai būtu iespējams izārstēt šādu zobu, ārsts novērtē arī pacienta kopējo veselības stāvokli, zoba protezēšanas un ārstēšanas iespējas, it īpaši, ja ir vairākas saknes. Ja zoba sakņu kanāli tiek blīvi piepildīti, infekcija no saknes gala nevar iekļūt apkārtējos audos, līdz ar to infekcijas perēklis pamazām var izzust. Brīdī, kad plombējamais materiāls tiek izspiests cauri saknes gala atverei, iekaisušajos audos, pacients var just sāpes vai arī zobs dažas dienas var būt jutīgs. Zoba sakņu kanālu pildmateriāli pēc to konsistences tiek iedalīti mīkstajos un cietējošajos. Mīkstie pildmateriāli visbiežāk ir pastu veidā, kuru sastāvā ir dažādi dezinficējoši un antiseptiski līdzekļi.

Zobārststo ievada zoba kanālā, taču pēc tam šī masa nesacietē, turklāt audu šķidrums ar laiku to šķidrina. Biežāk izmantoties cietējošie pildmateriāli ir fosfātcements, kombinācijā ar plastmasas vai sudraba tapām (vai arī bez tām). Lai aktivizētu fosfātcementa dezinficējošās īpašības, tam nereti tiek pievienoti medikamenti.